|
|
 |
|
|
|
|
| | Mana māja | Autors - Aigars Elss
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mana māja ir pavisam dīvaina, ļoti patstāvīga. Tajā ir patstāvīga loga rūts, kas lietū neaizmiglo un ziemā neļauj leduspuķēm sevi iekalt. Gaida mani pārnākam un sargā no tumsas un ļauniem gariem. Manā mājā ir patstāvīgs durvju rokturis, kas glabā roku atstāto siltumu, un atgriežoties es jūtu kas ir nācis ciemos. Pārkāpjot slieksni zinu, ka viss būs kārtībā. Neviens svešinieks nebūs ielauzies un atstājis netīras pēdas. Manā mājā ir patstāvīga krāsns mute, kas neļauj izdzist ugunij un auklē smaržas pavardā. Naktī mēs apmaināmies ar siltumu un dūmenī sakritušajām zvaigznēm. Mana māja nešūpojas vējos un neskrien līdzi katram garāmgājējam. Pastnieku viņa sagaida un pavada ar cieņu, sargā vēstules, bet nelasa tās. Manā mājā krāsns kruķis vairs nekašķējas ar slotu un grīda ar griestiem. Viņi jau ir pieauguši. (29.12.2016) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|