|
|
|
|
|
|
|
| | Es klusi domāšu par Tevi | | Ievietojis: basite | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Jau atkal tuvojas pilnmēness.
Teic vien, ka esmu vāja!
Ko dod man staltā stāja?
Teic vien un nenoklusē,
Ka neprotu pateikt nē!
Vien mana mute vārdus sēj,
Bet neprot sēklas izaudzēt,
Neprot zemē iedēstīt
Un kā vajag aplaistīt.
Mans sirds vien jūt un zina,
Ka mans zūdīšanās Tevi tikai attālina.
Kaut lēnām rakšu pati sevi dzīvu,
Es klusi domāšu par Tevi,
jo es Tevi m_ _ _
To nedrīkst nevienam skaļi teikt,
Pat domāt skaļi nedrīkst,
Ja kāds roku stiepjot gribēs sveikt,
Cits dzirdēs, noskaudīs.
Ko gan es uzdrošinos?
Kādas jūtas manī most?
Ja tagad tās kāds nomelnos,
Vai tāpēc tās vairs neuzpost?
Es domāju, bet mana sirds runā.
Pilns mēness zvaigžņotā debesjumā.
Vien domas attālumā
Ir Tava sirds tālumā.
Es klusi domāšu par Tevi... (12.12.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1245
Kopā:6061570
|
|
|
|