|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Senlietas. | | Ievietojis: Madonna |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Gremdējos, remdējos atmiņās zilajās
Senlietās kavējās prāts,
Sirdī bij’ bunkuriņš, junkuriņš izgrauzās,
Brīdī, kad dzīvot Tu sāc.
Netīk tās atmiņas, skābas kā paniņas
Reizumis saldums bij’ kāds,
Izroc no prāta sev prieku un lamiņas,
Tādas, kas nikni vienšņāc.
Iedziedas sirdspuksti, saldi un izjusti,
Izdzirdot kādu, kas mīl,
Mīlēti, glāstīti, nerāti, nesisti
Tādēl, ka Tu esi dzīvs.
Nenogriezt saiti starp sevi un pasauli
Akmeņiem vieta, lai tiek,
Nekļūt par klaidoni, zagli un staiguli-
Par tādu ik viens reiz paliek.
Mirstošas asaras, aizmirstas vasaras
Atpazīst šūna ikviena,
Salauztas sirsniņas, mocītas, neprastas-
Tāda reiz bija ik diena.
Bet tagad ir aukstāks un nesola siltumu
Brīnumu gaidīt nav vērts,
Gribās to patieso sapratni, mīļumu
Bet man tas vēl Augšā nav svērts...
(17.12.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1551
Kopā:7283257
|
| |
| |
|
Autori
