|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | 11.09.2016 | Autors - Sheip shifters
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No sērijas "Sarunas ar sevi 5os no rīta 11. tramvaja pieturā"
Cilvēki mirst
Bet es sēžu un vēroju dūmus
Dzeltenas lapas uz asfalta
Rudens, esi brīvs.
Miglas tīmekļos
Staro saules pirmās stīgas
Ceļš turpināsies līdz rītam,
Pēc tam tas tiks padzīts.
Gribu pazust,
Maigi sārtos saullēkta ūdeņos
Lūgties putniem,
Lai ņem mani līdz.
Pelēkas sāpes
Glūn manu domu dziļajos kaktos
Nav grūti celties piecos
Laiks jau ir relatīvs.
Cilvēki mirst
Bet es sēžu un elpoju dūmus
Lūdzami pagaidiet mani
Es nākšu drīz.
(16.04.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1306
Kopā:7559926
|
| |
| |
|
Autori
