|
|
 |
|
|
|
|
| | Tās asaras | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tās asaras kā rasas lāsītes,
kas acu kaktiņos riešas,
tās piedzimst lai uz mūžu
pamestu savas mājas,
Bet es palieku, es palieku es,
lai kāptu kalnā, zinot,
ka iespējams nāksies krist,
celties un kāpt no citas puses.
Jo es neesmu bijusi,
neesmu dzīvojusi,
ja neesmu jutusi
pieskārienu savai dvēselei,
tāpēc eju, simtkārt eju
pretī plašajai pasaulei
un tāpēc rakstu šo dzeju,
lai pieskartos Tavai dvēselei.
Tās asaras kā rasas lāsītes,
lai līst no aizkustinātas dvēseles,
to īsais, skaistais mūžs
dubultā attaisnots būs! (30.04.2017) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|