|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uzdāvini man | | Ievietojis: basite |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Uzdāvini man savu laiku,
es ar tevi jau biju,
kad acu skatus miju.
Uzdāvini man savu prieku,
es ar tevi jau esmu,
kad ieelpoju pavasara dvesmu.
Uzdāvini man savu mūžu,
es ar tevi kopā būšu,
ar tevi šo ceļu iešu!
Pieglaud pie vaiga vaigu,
pačuksti vārdu maigu,
pieliec pieri pie pieres,
aizmirsti visas raizes,
skaties aci pret aci,
tu taču cauri man redzi!
Uzdāvini man savu laiku,
to dārgāko no savas dzīves,
Ne sekundes, ne minūtes,
bet burvīgos mirkļus -
tos neaizmirstamos es skaitu
kā debesīs gubu mākoņus baltus.
(06.05.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
