|
|
|
|
|
|
|
| | otreiz atvadīties | | Ievietojis: arpa | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es atnācu otrreiz atvadīties
Nemānāmi un klusi.
Kā dziesma, tev pieskārusies
Un apklususi.
Tavas durvis stāv vaļā
Aiz tām neviena nav.
Paslēpusies sarkanā vējā
Ugunspuķe blāv.
Vēju mūzika, vērmeļu vārdi.
Miglas atbalsī viegli skan.
Lietus lāses pa logu
Raud ne man. Ne man.
Un es tevi joprojām mīlu
Vien nezinu, kā lai to pasaku.
Kad tu ne maniem bērniem
Stāsti vakara pasaku. (08.06.2017) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|