|
|
|
|
|
|
|
| | Dāvana ienaidniekam jeb kaktuss | | Ievietojis: basite | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es Tev dāvinu šo mazo, adataino draugu,
Aplej, ka nenokalst, raugi kā acuraugu!
Tev tas ļoti labi piestāv,
Jo Tev tur - priekšā nekā neesot.
Tavu roku nespiedīšu,
Tev buču nedošu, neglaimošu,
Nav mežu bez kokiem,
Nav zvēru bez zobiem!
Es visu nakti kaktusu uzlādēju
Ar savu pozitīvo enerģiju.
Tev nu jāliek lietā maģiju,
Lai tam adatas aug uz iekšu!
Tas izaugs lielāks, neuztraucies,
Ja labi uzvedīsies, neizrunāsies!
Šī dziesma nebūt nav par riekstiem-
Tiek katram pēc saviem nopelniem!
Kādas jūtas Tu manī raisi?
Naidu, dusmas. Dusmas un naidu.
Ņem vērā, ka es mīlu stipri,
Bet vēl stiprāk nīstu!
30.06.2017. (03.07.2017) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|