|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es tikvien kā mazs puteklīts | | Ievietojis: aizeksinaks |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir cilvēks tuvs un mīļš man kāds
To grūti vārdiem izstāstīt
Pār Sauli un pār Debesīm
Es tikvien kā mazs puteklīts
Ja spētu dāvāt tam tik daudz
Lai pietiek abiem maz, bet daudz
Es pats kā maziņš puteklīts
Vai silts un mīļš, tik neaprakstīts
...
Bet viņam esmu nepazīts
Pa malu malām izkaisīts
Pār Sauli un pār Debesīm
No maziem puteklīšiem veidots kalns
(14.07.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
