|
|
|
|
|
|
|
| | Nejauša dzeja | | Ievietojis: aizeksinaks | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vienīgi ar senatoru,
Viņi aizgāja uz Noru.
Viņa bija loti drūma,
Un no kāda dzeloņkrūma...
Smaguma spēks bija niecīgs,
Tāpēc biju ļoti priecīgs.
Viņu sauc par mamaligu,
Viņa zināja par riku.
Visi matroži pie katra,
Tāpēc ka ir Kleopatra.
Ko tad vajadzētu saņemt,
Tad man vajadzēja paņemt.
Atkal viņi divi lāgi,
Un man šķita svarīgāki.
Tagad viņa bija beigta,
Tas ir .. - ļoti neizteikta. (25.07.2017) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1889
Kopā:6059719
|
|
|
|