|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Balss | Autors - Kristiāna
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es staigāju plašā pasaulē viena
Un reizēm kājas šķiet grimstam.
Brīžiem man šķiet - blakus nav vairs neviena
Un balss šķiet klusībā mirstam.
Kā dienā, tā naktī - tu biji mans vējš
Te silts un rāms, te ledains un spējš.
Kā gaismā, tā tumsā tu esi manās domās
Un sāpes aug vairumā, un sirds ciešas mokās.
Kāds tauriņš tur vēderā tik čukst un čukst,
Viņš tic un mudina neapstāties.
Sirsniņa dauza vien - tuk, tuk, tuk
Un atzīst, ka labāk apdomāties.
(23.08.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
