|
|
|
|
|
|
|
| | Varbūtēji nebūtiski | Autors - Aizeks Inaks
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Varētu dot viņam pļauku,
Un no galda pelnutrauku.
Tā kā visi paredzēja,
Ka viņš skaidri saredzēja.
Seja viņam bija svaiga,
Viņa bija ļoti maiga.
Tas ir manā redzeslokā,
Un viņš palūkojās logā.
Viena tāda bija mode,
It kā visa zemeslode.
Nu viņš dziļi ieelpoja,.
Domāja pie katra soļa
Nemaz nedomā par miegu,
Un vēl vienu desmitnieku.
Katra diena bija galā,
Viņa priekšā ceļa malā. (31.08.2017) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2442
Kopā:6414207
|
|
|
|