|
|
![](i/bg2_1.gif) |
|
|
|
|
| | xxx | Autors - arpa
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
mēs sēdējām uz zemes malas
un spļāvām lejā semečkas
un mēness peldēja kā pludiņš
un upē zvaigznes plunčājās
mēs sēdējām uz zemes malas
un cauru nakti pļāpājām
par meitenēm un tāliem kariem
par futbolu un nezin ko
mēs vērojām kā uguns kūrās
un lēnām sūcām aliņus
pa pliko skrējām nopeldēties
un zagām svešus ābolus
un smējāmies līdz aizsmakumam
un strīdējāmies ne par ko
mēs sēdējām uz zemes malas
ar manu draugu mirušo (02.02.2018) | | |
|
|
|
|
![](i/bg2_5.gif) |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|