|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Bet nebūs vairs... | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir dzīves ceļš mums neskaidrs un savs
no bērnības līdz sirmam vecumam,
bet sākas tas no mājas pavarda,
kā upe sākumu rod avotā.
No tā mēs bieži projām dodamies,
lai rastu patvērumu svešumā,
bet zināms, pats par sevi saprotams -
mūs vienmēr gaidīs sākums, tēva nams.
Kā pazudušais dēls, reiz gurušais,
tu meklē glābiņu pie tēva krūts,
un gatavs pats par svētceļnieku kļūt,
lai dzimto lieveni zem kājām just.
Bet nostaļģijas slāpes remdējis,
no rīta atkal projām dodies tu,
lai tiktu ierauts dzīves virpulī,
nav spēka, kas šo loku pārrautu.
Bet virpulis jau ir lai grieztos tas,
un saelpojies debess zilgmi tu,
reiz atkal steigsies mājup atgriezties,
bet nebūs vairs, kas tevi gaidītu...
(22.12.2018) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1892
Kopā:6420149
|
| |
| |
|
Autori
