|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es iešu tēva pēdās | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Visa zeme man pie kājām,
Tā vien aicina un sauc
Mani, doties prom no mājām,
Tur kur zelta podu daudz.
Bet es iešu tēva pēdās,
Arklu dzīšu līdumā.
Cīruļi man dziesmu dziedās,
Pašā rīta agrumā.
Vienam patīk krāt un taupīt.
Taupīt, un tad atkal krāt.
Citam tikai priekus baudīt,
Līdz jau vecumdienas klāt.
Bet es iešu tēva pēdās,
Sēšu rudzus tīrumā.
Zem akmeņa likšu bēdas,
Kas nāks manā sētiņā.
Lai jau tiek tie zelta podi,
Tiem, kas podus godā ceļ.
Tiem, pēc kuriem kaut vai plūdi,
Būs vēl kādam jāizsmeļ.
Bet es iešu tēva pēdās,
Tīklu vilkšu jūriņā.
Gan jau vāravas man gādās,
Pilnu laivu sudraba.
(22.12.2018) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
