|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ir laiks... | | Ievietojis: bariss |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad elpas saskarsies
tā bikli, negaidīti,
tās pamirs
pašā jūtu viļņa galotnē,
lai svētlaimība spētu turpināties,
kur īstenība
pāriet sapņu pasaulē.
Tad iekāroto lūpu pumpurs
dāvās rozi,
kas mulsi, paļāvīgi
atvērsies,
un vārdi aizmirsīs,
kas dzeja ir un proza,
un liktenis par sevi brīnīsies.
Ir laiks...
Tu taču zini satikšanās vietu.
Starp mums tik sen jau
sapņu stīgas nostieptas,
kur, paklanoties mūžībai,
lej gaismu zvaigznes,
un pāri mēness sardzē stāv,
kad satumst nakts.
(27.01.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
