|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Cik labi | | Ievietojis: bariss |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēs nebijām
un pēkšņi parādījāmies,
no tumsas izpaudāmies,
nācām pasaulē
no zāles, vēju plosītās,
no miglas,
kas rudens rītos piedzimst pamalē.
No brīviem putniem,
sudrabotiem mākoņiem,
no krēslas,
kura vijas cauri laikmetiem,
te parādījās mūsu sejas iezīmes,
ar māšu acīm, tēvu augumiem.
Tāpat vēl šodien
kādi senie iet mums līdzās,
viens otru apmīļojot
mūsu skatieniem,
un griežas, noveco pamazām Zeme...
Cik labi,
ka reiz bijām mēs starp tiem.
(28.01.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
