|
|
|
|
|
|
|
| | Cik labi | | Ievietojis: bariss | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mēs nebijām
un pēkšņi parādījāmies,
no tumsas izpaudāmies,
nācām pasaulē
no zāles, vēju plosītās,
no miglas,
kas rudens rītos piedzimst pamalē.
No brīviem putniem,
sudrabotiem mākoņiem,
no krēslas,
kura vijas cauri laikmetiem,
te parādījās mūsu sejas iezīmes,
ar māšu acīm, tēvu augumiem.
Tāpat vēl šodien
kādi senie iet mums līdzās,
viens otru apmīļojot
mūsu skatieniem,
un griežas, noveco pamazām Zeme...
Cik labi,
ka reiz bijām mēs starp tiem. (28.01.2019) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|