|
|
 |
|
|
|
|
| | Debesu fantāzija | | Ievietojis: bariss | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Pie tevis atlidošu naktī,
kā tu vēlējies,
ar spārniem noglāstīšu
stāvu dusošo,
un modīsies tu,
nodrebot no iekāres,
lai pasauli šo aizmirstu
kā sapņojot...
Vien rītam nākot,
remdējusi alkas, čukstēsi:
„Ak cik tu jauks!”
un atkal aizmigsi...
Tad es uz spārniem tevi nesīšu,
kur dievi snauž,
un kupidoni līksmojas,
lai atkal salietos tur
kaislē kvēlojot,
nav varas,
kas tai ļautu pretoties.
Mūs apklās mākoņi
ar baltiem palagiem,
lai kļūtu mēs
uz mūžiem vienoti. (03.02.2019) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|