|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Laika kapsula | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad nokavējis visu,
Tu veries debesīs,
Uz brīdi tomēr ceri,
Ka nokavēts nav viss.
Pie tevis vecas skumjas
Un gaitas ciemojas.
Zem sapņu baltā sniega
Kā augi ziemojas.
No bagātības tādas
Tu ēd, un pilns tavs galds,
Kaut zini to, ka velti –
Vien pelējums te balts.
Tu esi sens un gudrs,
Kam skaidra debess tiek,
Bet kādai šķautnei tevis
Tur mūžam jāpaliek.
Jo tūkstošgades mija
Ir iekapsulēts rīts.
Nedz atbrīvots, nedz gūstīts –
Kā aste stiepjams līdz.
Un tā nu tu to jūti –
Laiks pēkšņi mainījies,
Kad nokavējis visu,
Tu dzīvot apņemies.
(02.07.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (08.07.2019, 13:26)Pilnīgi noteikti vērts atgriezties! Izlasīju vēlreiz Jūsu vecos dzejoļus un domāju, ka tie ir mazi, bet ļoti tēlaini. Tagad esat pieaugusi, un būtu baigi forši redzēt Jūsu šā brīža darbus,...Montatnom (07.07.2019, 16:29)žēl, ka iepriekš neesmu šeit turpinājusi priecēt Jūs ar dzejoļiem.. :)Ir vērts atgriezties ? :PMontatnom (07.07.2019, 16:20)Heyy :)Tik sen neemu bijusi šeit, betneesmu aizmirsusi iečekot, kas šeit notiek..Sirsniņu silda un smaidu raisa Jūsu komentāri zem maniem četriem ļoti ļoti sen ievietotajiem dzejoļiem
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
