|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Laika kapsula | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad nokavējis visu,
Tu veries debesīs,
Uz brīdi tomēr ceri,
Ka nokavēts nav viss.
Pie tevis vecas skumjas
Un gaitas ciemojas.
Zem sapņu baltā sniega
Kā augi ziemojas.
No bagātības tādas
Tu ēd, un pilns tavs galds,
Kaut zini to, ka velti –
Vien pelējums te balts.
Tu esi sens un gudrs,
Kam skaidra debess tiek,
Bet kādai šķautnei tevis
Tur mūžam jāpaliek.
Jo tūkstošgades mija
Ir iekapsulēts rīts.
Nedz atbrīvots, nedz gūstīts –
Kā aste stiepjams līdz.
Un tā nu tu to jūti –
Laiks pēkšņi mainījies,
Kad nokavējis visu,
Tu dzīvot apņemies.
(02.07.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (16.11.2019, 15:29)Viss notiek, nemuldi! :DSensid (viesis) (13.11.2019, 01:29)Elpas trūkums, laikam visiem aizdusaSensid (viesis) (13.11.2019, 01:27)Kāpēc neviens nekustās? Visi tik stīvi.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
