|
|
|
|
|
|
|
| | Nakts... | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā melnu, mirdzošu apmetni
atkal sev pilsētu
uzģērba nakts
un ietinās tajā
lai runātu
ar visu apkārtējo pasauli
par savām nebeidzamajam skumjām
un Mēness spīdēja
uz garās piedurknes
kā dārga piespraude
pēc kuras
viņā vienmēr atpazina
kritušās debess
pirmdzimto dēlu. (04.08.2019) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|