|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | xxx | | Ievietojis: arpa |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ai, dzīve, dzīve dzīvīte, kas tikai vienreiz dota,
Tā, kura katru dienu jau ir tevis nodzīvota.
Bet
Kas to lai zin’, kas notiks rīt un vai tev būs kas parīt.
Tad grāb to visu un tūlīt un nedomā to dalīt.
Tu nedod savu daļu man un neprasi, lai dodu –
Kas mans, to krampī turu klāt un cīnos, kā nu protu.
Lai kāda ir, lai tāda ir, bet visa tikai tava -
Ja aug, lai aug, ja krīt, lai krīt, kā akmens šķembu krava.
Un nav ko stulbi nožēlot, ja pats kaut ko padirsi -
Tāpat neko līdz neņemsi, kad pienāks laiks un mirsi.
Bet
Tu nevienam neesi parādā, tev paša dieva dota -
Tā dzīve, dzīve dzīvīte, gandrīz jau nodzīvota (?)
(09.10.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Sensid (viesis) (01.01.2020, 21:20)Jaņčuk, piedod manu sarkasmu. Es negribēju tā hi hi Sensid (viesis) (01.01.2020, 21:14)Bez smecera, jaunais cilvēks . Lai jau brauc no Latvijas, savādāk brūnās arī paliek mazāk, vairāk gaļas pašiem būs. Visi mēs esam izglītoti, bet vai tad to kādam vajag. Latvija ir bēdu ieleja....Sensid (viesis) (01.01.2020, 19:51)Ljunbernjaaks, raksti vēstules uz klosteri, atradīsi :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
