|
|
|
|
|
|
|
| | xxx | Autors - arpa
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
... visvainīgākie vienmēr ir dzejnieki -
Urbina, īd, ārdās, tracina tautu.
Un tā pasauli lāpa, lai viņai sāp.
Un pēc tam nevainīgi brīnās.
No viņu vārdiem rētas aizvelkas lēni.
Vēl lēnāk no klusēšanas.
Tāda izmirstoša suga – vārdotāji.
Spēj dziedēt caur savām sāpēm. (21.08.2020) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2591
Kopā:6108923
|
|
|
|