|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neredzamās zvaigznes kaps | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Turoties pie neredzamas zvaigznes,
Kuru vienmēr gaišu pieminu,
Vadoties pēc sirdsapziņas redzes,
Pelnītajā tumsā aizeju.
Zvaigzne šī ir mūsu mīļā smeldze –
Pašu metastāzēs nāvētā.
Melnā, izkaltusī, skumjā roze,
Apgānīta kara laukumā.
Atmiņas salts pieskāriens jau dzēsis,
Inerce vēl dzīvos kopā dzen.
Patiesība aizdzejota garām
Melos pazudušām ausīm sen.
Sastingums kā čūskā manī turas,
Tikai vārds kā mēle mutē zib.
Bezgalība mirst, kļūst mirklis mūžīgs –
Spēle beigsies tiem, kas spēlēt grib.
Lai nekas vairs nepaliek no tevis,
Dūmos izkūp viss, kas ļauns, kas labs.
Aizmirstības mātes sūnu roku
Auklēts neredzamās zvaigznes kaps.
(22.07.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1510
Kopā:7204818
|
| |
| |
|
Autori
