|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neredzamās zvaigznes kaps | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Turoties pie neredzamas zvaigznes,
Kuru vienmēr gaišu pieminu,
Vadoties pēc sirdsapziņas redzes,
Pelnītajā tumsā aizeju.
Zvaigzne šī ir mūsu mīļā smeldze –
Pašu metastāzēs nāvētā.
Melnā, izkaltusī, skumjā roze,
Apgānīta kara laukumā.
Atmiņas salts pieskāriens jau dzēsis,
Inerce vēl dzīvos kopā dzen.
Patiesība aizdzejota garām
Melos pazudušām ausīm sen.
Sastingums kā čūskā manī turas,
Tikai vārds kā mēle mutē zib.
Bezgalība mirst, kļūst mirklis mūžīgs –
Spēle beigsies tiem, kas spēlēt grib.
Lai nekas vairs nepaliek no tevis,
Dūmos izkūp viss, kas ļauns, kas labs.
Aizmirstības mātes sūnu roku
Auklēts neredzamās zvaigznes kaps.
(22.07.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
