|
|
 |
|
|
|
|
| | Pelēkā krāsainība | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vecgada dzejolis septembrī...
Sēž astoņkājis no alvas,
Ko laimēs liesim tūlīt.
Viss lielais visums dzīts galvā,
Pa taustekļiem strāva rit.
Sēž atpūtas krēslā laiski,
Uz iekšu veroties dziest,
Kaut ārpasaule grib draiski
To savos skāvienos sviest.
Rit pelēkā krāsainība
Ne krāsainais pelēkums.
Sēž astoņkājis jau šķībi,
Bet laiks tak nesaka mums.
Ak, maldu taustekļi greizie,
Uz āru lapas sprauc birzs,
Un uzvar ziema ik reizi,
Par godu dzīvei kad mirst.
Reiz atmodīsies no miega
Un galvu saķers viņš ciet,
Jo jutīs – mūžs iekārts diegā.
Ir jāiet laimītes liet. (27.09.2020) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|