|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kāda saruna ar tītaru | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vecs joku dzejolis bez rupjībām un divdomībām. Tikai par kāri muzicēt un vienu dumju putnu... ar asu knābi... un slepkavas instingtu...
Pie tītara ar cītaru,
Ar cītaru es gāju,
Bet prāts man skumjš,
Jo tītars dumjš –
Tas nezin stīgu spēli,
Bet bubina un dižojas,
Un krata sārto bārdu.
“Ak, teici, jel! Ak saki man
Kaut vienu gudru vārdu!”
“Lai lakstīgalas, cīruļi
Un ļaudis loka mēli.
Ar knābi knakš,
Ar spārniem plakš –
Lūk, tāda mana spēle!”
(29.12.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4328
Kopā:7450631
|
| |
| |
|
Autori
