|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dievišķā simfonija | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad pretdabiski pārsātināts viss,
Līkst zemas, smagas svina debesis.
Šķiet, sāpes vīterojamas vēl zaros,
Bet kamdēļ dziedāt vairs, ja labi baro?
Un biedru nav, un arī gaitu nav –
Briest izmisums mums dalīts katram savs,
Bet pretspēks stiprs klusēšanā audzis –
No dzeloņdrātu sienām paliks kaudzes.
Kam neskan smiekli vēl? Sirds kaut ko gaida?
Pēc patvēruma lūdzas, mīļa smaida?
Skats tālo dienu apcerē sens stieg,
Un vējos doma dreb un sniegos snieg.
Uz lielo uguni ik liesma stīdz.
Tai nenodzist un degt mums jāpalīdz.
Ik nots rod skaņu divējību vijā,
Līdz pārtop dižā dievu simfonijā!
(30.12.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
