|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dievišķā simfonija | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad pretdabiski pārsātināts viss,
Līkst zemas, smagas svina debesis.
Šķiet, sāpes vīterojamas vēl zaros,
Bet kamdēļ dziedāt vairs, ja labi baro?
Un biedru nav, un arī gaitu nav –
Briest izmisums mums dalīts katram savs,
Bet pretspēks stiprs klusēšanā audzis –
No dzeloņdrātu sienām paliks kaudzes.
Kam neskan smiekli vēl? Sirds kaut ko gaida?
Pēc patvēruma lūdzas, mīļa smaida?
Skats tālo dienu apcerē sens stieg,
Un vējos doma dreb un sniegos snieg.
Uz lielo uguni ik liesma stīdz.
Tai nenodzist un degt mums jāpalīdz.
Ik nots rod skaņu divējību vijā,
Līdz pārtop dižā dievu simfonijā!
(30.12.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
