|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Stiprais ierocis | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņi sevi uzskatīja par pasaules ietekmes un varas virsotni. Augstāk pletās vien zila debess, bet kalna pakājē zvēroja dziļi un neieņemami aizsarggrāvji. Par to, lai šīs nelielās kopas izpratne par parastā cilvēka tā saukto “dvēseles dzīvi” kļūtu saprotamāka, padomniekiem tika maksāts daudz. Tieši iekšējā pasaule bija tas apstāklis, kāpēc caurmērā anarhistiskā un skaitliski augošā sabiedrība uztrauca varas virsotni.
Privātā lidmašīna pacēlās un sāka lidot pār lielo skudru pūzni, kam nebija nekādas nojausmas par lidmašīnā sēdošo – varas virsotnes bosu. Viņš, it kā ar acīm preparēdams organismu, ko sauc par cilvēci, iegrima pārdomās. Pasaucis padomnieku, kurš izrādīja teatrālu interesi, viņš teica: “Valstu valdības jau pārstāv mūs. Arī masu mediji ir nopirkti un izpilda pavēles. Trūkums varētu būt vien tajā, ka ne jau visi tā tur – nu, kā viņu tur sauc…”
“Dieva radītie,” padomnieks pateica priekšā.
“Tieši tā. Vai Dieva radītie ātri pakļausies mūsu miermīlīgajiem uzstādījumiem? Turklāt, arī valstu, tas ir, mūsu valdības ar kodolkara draudiem nespēj radīt tāda izmēra bailes un apjukumu. Vislabākās zāles pret šādu patvaļu ir tūlītējs vispasaules totalitārais režīms!” boss nokliedza. “Varat būt bez bažām – mūsu aģenti ir visur un padara darbu godam. Arvien lielākas plaisas rodas radinieku un draugu starpā. Tie mazie nejaucēni drīz apēdīs viens otru, un tad pat inteliģentie, ideālus pārstāvošie un citi vērtību cienītāji, sadzīti kolonnās, mīs vergu takas,” gan uzmundrinoši, gan mierinoši teica padomnieks.
Lidmašīna atgriezās uz skrejceliņa, boss miesassargu pavadībā iegāja pilī.
“Man šodien patīk strādāt – visjaukāk, ja cilvēka darbs ir arī viņa vaļasprieks,” viņš līksmi noteica.
“O, izskatās, ka jūs augat. Jūs tikko pateicāt kaut ko, manuprāt, ģeniālu! Pirmkārt, vārdu STRĀDĀT, kurš nav izplatīts mūsu vidū. Arī vārdi VISJAUKĀK un VAĻASPRIEKS mūsu aprindās sastopami reti,” izbrīnīti teica varas virsotnes starpšķiru kontaktu padomnieks.
“Jā, Dieva radītie, iespējams pat mani aplipinājuši ar kaut kādu… vīrusu,” boss noskurinājās. Pēkšņi kā saukts pieskrēja padomnieks medicīnas jautājumos.
“Mums te vecos arhīvos, kā smejies, guļ viens stiprs ierocis,” padomnieks degošām acīm uzrunāja kungu. “Viņu sauc Pidrid-91. Jā, tas ir nāvējošs, bet pārsvarā izpaužas viegli – bez kaulainās klātbūtnes.”
“Eksperimentālā kārtā mēs varētu mēģināt to palaist un paskatīties, vai sabiedrība gatava jau nākamajiem soļiem – arvien biedējošākiem un sodošākiem!” padomnieks rīcības jautājumos cietā balsī teica. Padomnieks žurnālistikas jautājumos piebilda: “Šajā jautājumā jānotiek masu mediju rūpīgai sagatavošanai!”
Jau pēc dažiem gaidu pilniem mirkļiem neticamais notika – tika sperts nozīmīgs solis vispasaules totalitārā režīma izveidē.
Sabiedrība, paradoksāli milzīgajam tehnoloģiskajam progresam atradās milzīgā garīgajā regresā, vārdu sakot, slīga tumsonībā. Arī tas bija daļēji varas virsotnes pirksts, kurš norādīja tai vienīgo ceļu mūžīgā destrukcijas labirintā. Varas virsotne, pašas sabiedrības pazaudēto un ļauno locekļu stiprināta, zēla vēl neredzētā kuplumā.
Citreiz boss savā astrālajā ķermenī laimīgs staigāja pa zemes virsu. Viņš redzēja pamatīgi sacelto jezgu, bet jezga pati jau bija tikai lēts triks, lai sabiedrību aizvestu vistālāk no tā, ko mēs katrs meklējam – no patiesības un apskaidrības. Uz cilvēkiem parazitēja kaut kādas izdomātas līknes par Pidrid-91. Arī fiziski un garīgi slimo vairs nebija, un to pamata kaitēm vairs nebija nozīmes. Īpašās Pidrid-91 nodaļās kā vilciena vagonos ceļam uz koncentrācijas nometnēm sadzina vecos, slimos, mirstošos.
Atgriežoties apartamentos, boss juta, ka iekustināts nozīmīgs varas mehānisms, kurš draudēja ar patstāvīgi domājošo turpmāko vergošanu konveijeram.
“No tāda saražotās enerģijas daudzuma velns kļūs tik stiprs, kā nekad… Tas būs unikāli. Vismaz pasaules vēstures avoti par kaut ko tamlīdzīgu nerunā!” kāds no varas virsotnes biedriem iegavilējās.
Boss teica: “Pirms manas, nu, kā to sauc…”
“Dvēseles,” kāds pateica priekšā.
“Pirms dvēseles atdošanas es nebiju perfekts. Cilvēciskās īpašības visur vilkās līdzi kā apgrūtinājums, bet tad pēkšņi radās šī burvīgā iespēja… Iespēja dzēst no atmiņas šos nevajadzīgos failus,” boss atgādināja, kratīdams pirkstu. Kopienas biedrs, kurš pārvaldīja IT nozari, lepni teica: “Tas bija fantastiski labs projekts, kurš veikts vienīgi jums. Tā, kā iemiesojat visas velnam piemītošās ekstras, esat izraudzīts par mūsu kungu.”
Tad viņš brīdi padomāja un domīgi noteica: “Neapšaubu jūsu kompetenci, boss, bet mani darbinieki noskaņoti ne tik asiem un konkrētiem pasākumiem totalitārisma ieviešanā. Daudz humānāk strādā maldu sēšanas programmas, proti, halucinogēnā kino nostiprināšanās mazo ļautiņu apziņās… Tādā veidā garīgā verdzība ieviešas ātrāk par fizisko…”
“Mūsu varā nav sarīkot, piemēram, tādu izrādi, kā CITPLANĒTIEŠU IERAŠANĀS, tātad, secinājums ir viens – jūsu programmas nekam neder,” boss, savilcis pieri, atbildēja. No elles katla pēkšņi iznira kāda mācītāja seja un teica: “Cilvēciskojaties, un visu sapratīsiet, jo tikai līdzīgs var saprast līdzīgu…”
Tas bija gudri teikts, un scenārijs varēja sekot divējādi. 1) Varas virsotne iznīcina pasauli ar pasaules ieročiem. 2) Cilvēces tīrā enerģija ņem virsroku un uzvar.
Vai varas virsotne sāka pieņemt arvien briesmīgākus mērus parastajiem cilvēkiem, no kuriem katram bija tiesības zināt lielo, dievišķo patiesību? Varbūt varas virsotne bija tikai kārtējā ļaunā mafija – viena no daudzām? Kas zina – iespējams piepildījās trauslā cerība par mīlestības pasauli, kurā jebkādai valdībai un varas struktūrām nebija nozīmes. Jo uzmanīgāk skaties, ar gara acīm lasot, jo biežāk piedalies mazos stāstiņos, kā kreļļu pērlītēs savītos kādā lielākā virtenē…
(13.01.2021) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1470
Kopā:6110491
|
| |
| |
|
Autori
