|
|
|
|
|
|
|
| | Kūstot liesmā | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Maksimāli nopietns dzejolis minimāli plašā pantmērā.
Stars manī stīdz –
Neviens pat nepamana.
Ne liesmo līdz’,
Ne psihbrigādei zvana.
Es ātri jau
No stara kūstu liesmā.
Nē, balsu nav,
Kas izteiktu to dziesmā.
Nav ekrāna
Starp mani un šo baismu.
No tāluma
Vai varam radīt gaismu?
Jo saule vien
Bez bailēm sevi dala,
Pie krusta sien –
Nav tīrām sāpēm gala.
Kad labo dzēš,
Skar sērgas, maldi, mokas,
Kā ogli vējš,
Grib pieskāriens rast rokas. (16.03.2021) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1798
Kopā:6108130
|
|
|
|