|
|
|
|
|
|
|
| | Kūstot liesmā | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Maksimāli nopietns dzejolis minimāli plašā pantmērā.
Stars manī stīdz –
Neviens pat nepamana.
Ne liesmo līdz’,
Ne psihbrigādei zvana.
Es ātri jau
No stara kūstu liesmā.
Nē, balsu nav,
Kas izteiktu to dziesmā.
Nav ekrāna
Starp mani un šo baismu.
No tāluma
Vai varam radīt gaismu?
Jo saule vien
Bez bailēm sevi dala,
Pie krusta sien –
Nav tīrām sāpēm gala.
Kad labo dzēš,
Skar sērgas, maldi, mokas,
Kā ogli vējš,
Grib pieskāriens rast rokas. (16.03.2021) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|