|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kūstot liesmā | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Maksimāli nopietns dzejolis minimāli plašā pantmērā.
Stars manī stīdz –
Neviens pat nepamana.
Ne liesmo līdz’,
Ne psihbrigādei zvana.
Es ātri jau
No stara kūstu liesmā.
Nē, balsu nav,
Kas izteiktu to dziesmā.
Nav ekrāna
Starp mani un šo baismu.
No tāluma
Vai varam radīt gaismu?
Jo saule vien
Bez bailēm sevi dala,
Pie krusta sien –
Nav tīrām sāpēm gala.
Kad labo dzēš,
Skar sērgas, maldi, mokas,
Kā ogli vējš,
Grib pieskāriens rast rokas.
(16.03.2021) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (11.04.2021, 20:07)Kas ir, nīkuļi, ko? Vēl kustamies? :))bez smecera (27.03.2021, 12:23)Līdz ar pavasara putniem rosme Feini atgriežas, tā kā sniega pulkstenītis Vārds iz zemes izspraucas. Debes' tēvs to mīļi glāsta, klusi čukstot: "Tagad audz!" Sēklas dzejnieks sēj pa vējam,...grafomāns (viesis) (14.03.2021, 19:58)Smagās tēmas - dzīves nebūšanas, likstas u.c. var ļoti labi reducēt par humoru vai satīru. Labu darbu atceras un piemin visi un vienmēr, un ne vienmēr dzejniekam sevi jāsadedzina nopietnos pantos,...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
