|
|
 |
|
|
|
|
| | 1984 | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā bija tad...
Kad dzimis bērns, lai mācītos un augtu,
Bet nezina vēl īsti, dzīvot kam –
Par tēvzemēm lai savienības sauktu,
Starp kurām uzdīgt sapņu ozolam?
Kad pamats ielikts negrozāmā varā,
Kas vienu otram līdzvērtīgu tur
Un nēsā dzejniekus uz rokām starā,
Bet draugu starpā ienaidniekus bur.
Kad nezina pat mīlestības cenu
Un to, ka lēti pārdodama tā.
Ka dziesmu pēc tam dziedāsi tu senu
Un kaunā/bailēs vērsies karogā.
Ka nerunāsim, nedzīvosim brīvi,
Būs paraugs pašu nīstais biezo bars,
Kas tīro apgāna un gara dzīvi…
Bet kurš tev teica tad, ka pastāv gars?
Nav laiks no laika pēkšņā plaisā šķirams,
Kaut plaisu šo par atmošanos sauc,
Kas brīdi aizmirsties liek labam, tīram,
Un mājās traukt kā gāju putni trauc. (23.03.2021) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1094
Kopā:6863153
|
|
|
|