|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | 1984 | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā bija tad...
Kad dzimis bērns, lai mācītos un augtu,
Bet nezina vēl īsti, dzīvot kam –
Par tēvzemēm lai savienības sauktu,
Starp kurām uzdīgt sapņu ozolam?
Kad pamats ielikts negrozāmā varā,
Kas vienu otram līdzvērtīgu tur
Un nēsā dzejniekus uz rokām starā,
Bet draugu starpā ienaidniekus bur.
Kad nezina pat mīlestības cenu
Un to, ka lēti pārdodama tā.
Ka dziesmu pēc tam dziedāsi tu senu
Un kaunā/bailēs vērsies karogā.
Ka nerunāsim, nedzīvosim brīvi,
Būs paraugs pašu nīstais biezo bars,
Kas tīro apgāna un gara dzīvi…
Bet kurš tev teica tad, ka pastāv gars?
Nav laiks no laika pēkšņā plaisā šķirams,
Kaut plaisu šo par atmošanos sauc,
Kas brīdi aizmirsties liek labam, tīram,
Un mājās traukt kā gāju putni trauc.
(23.03.2021) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
