|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dīvainā pilsētā | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš nokļuva dīvainā pilsētā,
Kur nami ar aizslēgtām durvīm.
Tās visas kā noburtas dvēseles,
Kā neizbrienami purvi.
Viņš nespēja ticēt, ka slēgtas tās,
Un nespēja ticēt, ka vaļā.
Tam kliedzienā šķobījās spogulis
Un ņirdza: “Vari vēl skaļāk?”
Caur ādu kā strāva plūst dzīvība,
Bet aklumam trūkst loka plašā,
Kas atvērtos viņā kā brīvība
Ar domu – svešums sēž pašā.
Viņš saprast grib visu, kas nezināms,
Šai sekundē mūžības priekšā.
Kad ārā kā cietums zib pasaule,
Sirds ziedos atraisās iekšā.
Ir īstums balts ceļš starp šīm dzīvēm viss,
Ne maldi par vēzi, kas šūnās.
Pat slimam un nelietim brīdi prieks ris,
Pār galvu krītot kā dūnas.
(15.06.2021) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
