|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | piegriezies | | Ievietojis: arpa |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
pāri ielai māja tumsā kā zooma sanāksme, apakšā tukšums pandēmijas izslaucītajos krogos
stīva nobijusies, nelaimīgi nemierīga
knosās pirms dusas (ne)vakcinētā Rīga
dūša papēžos pašizolējusies kamēr blaknēs TV runājošās galvas deklamē ziņas nekrologos
kas attālināti, kas karantīnā -
riska grupas slīcina kovidbailes vīnā
bezmaksas pēdējais seanss – tu skaties mēmo kīno kaimiņu mājas logos
kā torrentu pirātiskās versijas
Dekamerona stāsti uz melna ekrāna mijas
mīlestības, naidi, dzīres mēra laikā, tostarp pilsēta jau dekorējas sēru karogos
bet faktiski nekā jauna - cilvēki dzimst, dzīvo, mirst
piegriezusies panika? tad vienkārši ej gulēt un pasūti šo pasauli xirst
(20.07.2021) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
