|
|
|
|
|
|
|
| | Tāda dabai balss | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sakrokotā plauksta
Tā kā roze vīst.
Krūtīs sirds vēl auksta,
Kura nesadzīst.
Rudens sadzeļ lapas,
Domas maldi dzeļ.
Nav, kas masu kapam
Pieminekli ceļ.
Atsedz miglas autu
Aplams spoguļtēls,
Murmulē par tautu,
Ka tai laiks ir vēls.
Vai vien viņas sirdī
Zeme nāvē stingst?
Tā kā asinspirtī
Zvaigznes dziestot džinkst.
Aiziešanas zīme
Atnācējā mīt –
Mana jaunā rīme
Salnai nagos krīt.
Bezgalības mijas –
Kur gan sākums, gals?
Būs kā vienmēr bijis –
Tāda dabai balss. (26.10.2021) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|