|
|
|
|
|
|
|
| | Rudens ceļa domas | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pieskaros upei un akmeņiem klusiem –
Tie ir kā cilvēki filmā bez skaņas.
Skaļa vēl gaisma, kas uztur pie debess,
Spriegota katra man dvēselē maņa.
Minos caur rudeni, noslēpums dabā –
Visur šie nupat kā dzimušie skati.
Reti spēks pieaug no tīrā un labā –
Mans rudens ritenis nu kaujas rati.
Dzīvēs kaut miljoniem, simtiem vai piecās,
Nepārstāj ilgoties cilvēks un tiecas.
Ja arī tuksnesis dzīvībā triektos,
Palma es oāzē – pāri tev liektos. (15.10.2021) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1854
Kopā:6122023
|
|
|
|