|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pie tautas | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai tāpēc esi dzīvē ieradies,
No sevis prom lai ietu?
Tik ļoti, ka to nevar pasacīt,
Sirds mīlēt grib šo vietu.
Bet aizpeld laimes zelta zivtiņa,
Un makā nav pat zvīņu.
Es jūtu to, ko daudziem piemirst lemts –
Ir jādodas uz cīņu.
Jel turiet lukturīšus kabatās,
Jo bērni ceļu jautās,
Kad pašam sevī tev būs jānonāk,
Šai zemē un pie tautas.
(04.02.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2216
Kopā:6563549
|
| |
| |
|
Autori
