|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pie tautas | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai tāpēc esi dzīvē ieradies,
No sevis prom lai ietu?
Tik ļoti, ka to nevar pasacīt,
Sirds mīlēt grib šo vietu.
Bet aizpeld laimes zelta zivtiņa,
Un makā nav pat zvīņu.
Es jūtu to, ko daudziem piemirst lemts –
Ir jādodas uz cīņu.
Jel turiet lukturīšus kabatās,
Jo bērni ceļu jautās,
Kad pašam sevī tev būs jānonāk,
Šai zemē un pie tautas.
(04.02.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3792
Kopā:7436203
|
| |
| |
|
Autori
