|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tālu no sevis | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es pieķeros tumšajām ēnām,
Kas manī dod barību ļaunam.
Lai atrastu atkal to labo,
Man ieraudzīt ļaudis pa jaunam.
Un katrreiz caur savādu prizmu
Plūst miljoniem saulstaru īstu,
Ka dvēsele tiecas jūs mīlēt,
Ne zust bojā ejot, lai nīstu.
Laiks palātās nekust kā līķis,
Kaut normāli, gars ja ir mainīgs.
Brauc dvēseļu dakteri auzās,
Un “slimais” pie tā pats ir vainīgs.
No malas es veros uz ēnām,
Starp kurām zib kaut kas no tevis.
Mēs izklīstam nāvīgās smeldzēs
Un tālu, tik tālu no sevis.
(09.05.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2117
Kopā:7601371
|
| |
| |
|
Autori
