|
|
 |
|
|
|
|
| | Tālu no sevis | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es pieķeros tumšajām ēnām,
Kas manī dod barību ļaunam.
Lai atrastu atkal to labo,
Man ieraudzīt ļaudis pa jaunam.
Un katrreiz caur savādu prizmu
Plūst miljoniem saulstaru īstu,
Ka dvēsele tiecas jūs mīlēt,
Ne zust bojā ejot, lai nīstu.
Laiks palātās nekust kā līķis,
Kaut normāli, gars ja ir mainīgs.
Brauc dvēseļu dakteri auzās,
Un “slimais” pie tā pats ir vainīgs.
No malas es veros uz ēnām,
Starp kurām zib kaut kas no tevis.
Mēs izklīstam nāvīgās smeldzēs
Un tālu, tik tālu no sevis. (09.05.2022) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
UK-rainis (viesis) (13.04.2022, 17:16)Spēku un izturību Ukrainai. Ar slavu vien tālu netikt. :DLjurbenjaaks (viesis) (11.03.2022, 18:37)Slava Ukrainai!bez smecera (19.01.2022, 19:50)Veco laiku dzejnieki tādi smalkāki un izvērstāki bija, inteliģence nāca no laukiem un bija daudzskaitlīgāka nekā tagad. Iespējams, arī aktīvāka. Dzīves sūruma izpratne "Atraitnes dēlā",...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|