|
|
|
|
|
|
|
| | Tālu no sevis | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es pieķeros tumšajām ēnām,
Kas manī dod barību ļaunam.
Lai atrastu atkal to labo,
Man ieraudzīt ļaudis pa jaunam.
Un katrreiz caur savādu prizmu
Plūst miljoniem saulstaru īstu,
Ka dvēsele tiecas jūs mīlēt,
Ne zust bojā ejot, lai nīstu.
Laiks palātās nekust kā līķis,
Kaut normāli, gars ja ir mainīgs.
Brauc dvēseļu dakteri auzās,
Un “slimais” pie tā pats ir vainīgs.
No malas es veros uz ēnām,
Starp kurām zib kaut kas no tevis.
Mēs izklīstam nāvīgās smeldzēs
Un tālu, tik tālu no sevis. (09.05.2022) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1948
Kopā:6059778
|
|
|
|