|
|
 |
|
|
|
|
| | Ir ceļi uz tālumu vaļā | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
31. jūlijā ar gulbīšiem peldējos Upesgrīvas jūrmalā.
Dzejolis tapa tagad.
Ir ceļi uz tālumu vaļā,
Un šķindot sauc kristāla pils.
Es varu vēl brīvību elpot
Kā sentēvu dvēseles sils.
Tie tagad un mūžam ir koki,
Pār zemi kam debesis plest.
To saknēm un galotnēm aplams
Viss maldīgais, prom kuru mest.
Kad jūra glauž glāsmaini miesu,
Mans gars gulbja baltumu gūst –
Lai brīvība, miers, mīlestība
Par vienīgo jēgu mums kļūst. (04.08.2022) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ješka (viesis) (24.05.2023, 15:16)Kāpēc pats neko neraksti , bet tikai ļurbojies !!! :)))James Hinson (viesis) (23.03.2023, 14:40)Mēs piedāvājam visu veidu aizdevumus ar līdz pat 2% procentu likmi. Es piedāvāju plašu finanšu pakalpojumu klāstu, kas ietver: biznesa plānošanu, tirdzniecības un attīstības finansēšanu,...bez smecera (03.02.2023, 15:48)Kurš vairs dzejai guni kur? Tā vien Šišlo jāuztur. Lai neviens te nekļūst pikts - dzeju glābt nav nekas slikts! :)
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|