|
|
 |
|
|
|
|
| | Ir ceļi uz tālumu vaļā | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
31. jūlijā ar gulbīšiem peldējos Upesgrīvas jūrmalā.
Dzejolis tapa tagad.
Ir ceļi uz tālumu vaļā,
Un šķindot sauc kristāla pils.
Es varu vēl brīvību elpot
Kā sentēvu dvēseles sils.
Tie tagad un mūžam ir koki,
Pār zemi kam debesis plest.
To saknēm un galotnēm aplams
Viss maldīgais, prom kuru mest.
Kad jūra glauž glāsmaini miesu,
Mans gars gulbja baltumu gūst –
Lai brīvība, miers, mīlestība
Par vienīgo jēgu mums kļūst. (04.08.2022) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|