|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dziesma par zvaigžņu ceļu | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai tur svētie debess pļavās?
Zeme dod vien mirkli,
Ieliktu lai rokās tavās
Vienu koka irkli.
Svētais varbūt sacīs tieši:
“Zvaigžņu ceļam posies.”
Veroties tam sejā cieši,
Sirdis apskaidrosies.
Ne jau maldi daļa mana,
Kara ratu rība.
Izirs pelnos nomiršana,
Gailēs nemirstība.
Uzteic labo, piedod slikto,
Un par rūpēm paldies.
Tu vēl irkli rokās likto
Dzelmē gremdēt valdies.
Nevar nezināmam ļauties,
Nevar atvadīties.
Atliek titāniski kauties,
Cilvēcīgi bīties.
Uzziedēs sirds tūkstoš ziedu,
Saknēs vīsies kājas.
Es par zvaigžņu ceļu dziedu –
Katram tur ir mājas.
(15.09.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera+ (viesis) (19.08.2022, 15:41)Ķirmji nu mēs dzejas sijām, aizmirstajām melodijām. Reiz mēs tikumīgi bijām, stāvējām pret perversijām. Gars ir maize sirdīm trijām; paši cepam, paši rijam! :Dbez smecera (23.07.2022, 20:42)Publiski atvainojos viesim zem nika Gejs kopš dzimšanas. Nevienu negribēju aizskart ar surogātveida dzejoli, ko rakstīju no sirds, bet iznāk, ka tiešām esmu uzrakstījis baigo mēslu. Kad nāk...UK-rainis (viesis) (13.04.2022, 17:16)Spēku un izturību Ukrainai. Ar slavu vien tālu netikt. :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
