|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kad liekot soļus raiti ceļā eju | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad liekot soļus raiti ceļā eju,
Ap mani savairojas simtiem seju.
Mēs visi sevi personificējam
Un savas pretenzijas zemē sējam.
Ka nav tai nekā dzīva, iegalvojam –
Ar katastrofām sevi apbalvojam.
Nes mūsu sejas zeme padevīgi –
Mēs paši dzīves vedam nodevīgi.
Ka jāraksta par to man ir šīs dzejas,
Man Visums saka balsī vien, bez sejas.
Vai vispār kaut ko paliekošu zinu,
Ja izplēn ceļš, ko jūsu pēdās minu?
Nav murgi tie, bet skaidrība, kas viesta –
Es nevaru tikt projām no šī sviesta.
Lai zemes dzīvībā sirds raud un smejas –
Birs zārkam virsū ne jau smilts, bet sejas.
Vai mākonī, vai koka mizā taustāms
Šis mijkrēslis, kur ēnu spēles austas.
Ja garam nebūtu kā jūrai bangu,
Tas kalpotu pats sev par bumerangu.
Ja nerastos tev acis, deguns, ausis,
Man paliktu vien mēness skumjais rausis.
Es lūkotos pēc ūdenskrāsām somā –
Man sejas būtu vēlreiz jāizdomā.
(16.09.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
