|
|
 |
|
|
|
|
| | Dziesma par zvaigžņu ceļu | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vai tur svētie debess pļavās?
Zeme dod vien mirkli,
Ieliktu lai rokās tavās
Vienu koka irkli.
Svētais varbūt sacīs tieši:
“Zvaigžņu ceļam posies.”
Veroties tam sejā cieši,
Sirdis apskaidrosies.
Ne jau maldi daļa mana,
Kara ratu rība.
Izirs pelnos nomiršana,
Gailēs nemirstība.
Uzteic labo, piedod slikto,
Un par rūpēm paldies.
Tu vēl irkli rokās likto
Dzelmē gremdēt valdies.
Nevar nezināmam ļauties,
Nevar atvadīties.
Atliek titāniski kauties,
Cilvēcīgi bīties.
Uzziedēs sirds tūkstoš ziedu,
Saknēs vīsies kājas.
Es par zvaigžņu ceļu dziedu –
Katram tur ir mājas. (15.09.2022) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|