|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Fotogrāfija ar māti un ābeli | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nav gudrības manī,
Vien pusvārdā aprāvies stāsts
Un māte, kam dzīvot
Šim brīdim, lai silts būtu glāsts.
Tur, ābelei smagums
Līkst zaros kā ābolu simts.
Ar grozu uz mājām
Pret kalnu tavs gājums tik rimts.
Tāds redzīgums pēkšņi
Šo dvēseļu aklumu jož.
Par esībām visām
Šis mirklis kalts dvēselē spožs.
Uz debesu dzīlēm,
Kur kalni iekš mākoņiem stīdz,
Lūdz apziņas kriksi
No mūžības sirds paņemt līdz.
(23.09.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
