|
|
|
|
|
|
|
| | Laikmets | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kur palika ozola zīles trīs, lapotais zars.
Pie apvāršņa laikmets zvēr vājprātā totalitārs.
Kur cilvēks un rāmums. Vai brīvības alkas jau ciet.
Nav cilvēka, miera, nav ceļa, kur svilpojot iet.
Kas debesis devis man. Vai viņam pateicies es.
Bez viņa man neklājas raudāt pēc šīs pasaules.
Un sapnis, kas liels, nepiepildījies, neuzplauks rīt.
Ja dzīvē nav eņģeļu, vai tādi baznīcās mīt.
Un kamēr te sēžu ar tekstiem šiem siltumā pikts,
Pār citiem jau simtkārt gulst nāve vai liktenis slikts.
Par veiksmīgu sevi kad nosauc, tad paliek tev kauns,
Jo paēdis esi, un gadījies nav nekas ļauns.
Lai kāds tituls rotātu tevi, ak, nabag vai ser,
Tu dzīvo pa īstam, pa īstam ja debesis ver,
Ar kājām pie zemes, kas mirstīgam lielākais zelts.
Tev pieder vēl Kandavas ozolzars ģerbonī celts. (21.09.2022) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1389
Kopā:6119461
|
|
|
|