|
|
|
|
|
|
|
| | Laikmets | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kur palika ozola zīles trīs, lapotais zars.
Pie apvāršņa laikmets zvēr vājprātā totalitārs.
Kur cilvēks un rāmums. Vai brīvības alkas jau ciet.
Nav cilvēka, miera, nav ceļa, kur svilpojot iet.
Kas debesis devis man. Vai viņam pateicies es.
Bez viņa man neklājas raudāt pēc šīs pasaules.
Un sapnis, kas liels, nepiepildījies, neuzplauks rīt.
Ja dzīvē nav eņģeļu, vai tādi baznīcās mīt.
Un kamēr te sēžu ar tekstiem šiem siltumā pikts,
Pār citiem jau simtkārt gulst nāve vai liktenis slikts.
Par veiksmīgu sevi kad nosauc, tad paliek tev kauns,
Jo paēdis esi, un gadījies nav nekas ļauns.
Lai kāds tituls rotātu tevi, ak, nabag vai ser,
Tu dzīvo pa īstam, pa īstam ja debesis ver,
Ar kājām pie zemes, kas mirstīgam lielākais zelts.
Tev pieder vēl Kandavas ozolzars ģerbonī celts. (21.09.2022) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1969
Kopā:6450069
|
|
|
|