|
|
|
|
|
|
|
| | Tā mūžība, uz kuru ej | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tā mūžība, uz kuru ej,
Nav vienīgā, kur atkal dzimt,
Jo mirkļos šajā pasaulē
Ir pārtapšanu vismaz simt.
Šī pasaule nav nogrieznis,
Kā bērzam nolobīta tāss.
Tā reizē it nekas un viss,
Kas bezgalībā mitinās.
Vai tevi aizsauks putna balss,
Kad vecs jau klīdīsi tu reiz,
Bet varbūt rītdien būs tev gals,
Kas šobrīd liekas nepareizs.
Un varbūt baltos spārnos celts,
Kā putns vējos izauklēts,
Tu sauli jaunai pasaulei
Iekš debess dēstīsi, lai lec. (06.10.2022) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1809
Kopā:6121978
|
|
|
|