|
|
 |
|
|
|
|
| | Dūmu grīstes | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Izņēmuma kārtā nolēmu padalīties ar jaunāko dzejoli. Visus pēdējo mēnešu darbus neizplatu internetā - ar tiem iepazīstinu tikai pašus tuvākos. :)
No rudens lapu kaudzēm dūmu grīstes
Kā allaž kūpot skumji dzied.
Lai cik mēs nešķirami šeit un īsti,
Mums dūmiem līdzi jāaiziet.
Ir vārtus atvēruši skarbie vēji,
Sirds smaržu varā, pulss un gaiss.
Un raudam mēs, ka uzplaukt nepaspēja
Kāds trūdēšanai nolemtais.
Vēl mirkli pakavēties, neslēpt skatu,
Ko radniecīgu mīlai just,
Kad vēji sliekšņa priekšā sajauc matus,
Un piedzimšanas gaidās zust,
Jo avotam, kas ceļā plūst un mainās,
Stāv blakus nemirstīgais Gars –
Tas Gars, ko tauta ierakstīja dainās
Kā rītu apskauj novakars.
Lai smagums piekaļ zemei tumšos prātus,
Un dvēseles māc akmens, dzelzs.
Es neteiktu jums to, ja nezinātu:
Kāds atkal dūmu grīstes cels! (24.10.2023) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1745
Kopā:6668617
|
|
|
|