|
|
|
|
|
|
|
| | Dūmu grīstes | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Izņēmuma kārtā nolēmu padalīties ar jaunāko dzejoli. Visus pēdējo mēnešu darbus neizplatu internetā - ar tiem iepazīstinu tikai pašus tuvākos. :)
No rudens lapu kaudzēm dūmu grīstes
Kā allaž kūpot skumji dzied.
Lai cik mēs nešķirami šeit un īsti,
Mums dūmiem līdzi jāaiziet.
Ir vārtus atvēruši skarbie vēji,
Sirds smaržu varā, pulss un gaiss.
Un raudam mēs, ka uzplaukt nepaspēja
Kāds trūdēšanai nolemtais.
Vēl mirkli pakavēties, neslēpt skatu,
Ko radniecīgu mīlai just,
Kad vēji sliekšņa priekšā sajauc matus,
Un piedzimšanas gaidās zust,
Jo avotam, kas ceļā plūst un mainās,
Stāv blakus nemirstīgais Gars –
Tas Gars, ko tauta ierakstīja dainās
Kā rītu apskauj novakars.
Lai smagums piekaļ zemei tumšos prātus,
Un dvēseles māc akmens, dzelzs.
Es neteiktu jums to, ja nezinātu:
Kāds atkal dūmu grīstes cels! (24.10.2023) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1493
Kopā:6123727
|
|
|
|