|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atmeta | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
"Vēl gadu", teica muļķis ģīmi pelēku,
Ar smaku cīnīties tam neesot par traku.
Ar patiku tas riņķos stulbajos tā blenž
Un fantazē pie sevis - gan jau beigs
Tas naivulis, kas skārās klāt šai bendei,
Jau zināja, bet teica "ne es tāds!",
Viņš zilu smaidu uzstiepis šai sejai,
Tik reizēm atzīst kā viss sāp.
Tā drēbes - dvaka kā no ogļu katla,
Ap acīm riņķi nav tiem gala.
Tas vienmēr aizelsies kā suns,
Bet izskaidrojums gatavs jums.
Viņš vienmēr teica, gan jau beigs,
Viņš nemelo, jo smēķēt beigs.
Un paskaties pēc gadiem trīs,
Viņš kapā guļ, ir atmetis!
05.01.02
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
