|
|
 |
|
|
|
|
| | Vasaru gaidot | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vasara. Manā dvēselē iezogas asara.
Nebija asara ne saukta ne gaidīta.
Atkal tik sāļa un īpaša.
Mīlēta? Jā, var būt pat ilgstoši.
Sabruka. Ziema baltā un pelēkā
Ilūzijā, manu sapņu radītajā,
Atstāja manī tik sliedi no bijušā
Ilūzijā, tik spītīgi sapņainajā.
Pētīja manu sirdi un nosvēra,
Garāmgājējs to izdarīt paspēja.
"Vasara..."Apmulsis nejaušais noteica,
Neraža tā vēl būs laiciņu jāgaida.
Apjucis lūkojos dvēselē savā,
Nespējis noslēpt to kas ir tajā.
Atmetis vasaru atmiņā tālā,
Atdoties mēģinu likteņa varā.
Vasara. Manā dvēselē iezogas asara,
Lai gan ir ziema tik drūma kā neziņa.
Lai jau ar valda šīs jūtas pret vasaru,
Mīlu es vasaru, dodu sirdī mājvietu!
15.01.02 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1118
Kopā:6620793
|
|
|
|