|
|
 |
|
|
|
|
| | Vēl ne | | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Neatdod mani skarbajai pasaulei,
Spārnus tā aplauzīs man,
Pasargā mirkli vēl – lūdzu,
Lai tavi vārdi lidojot san.
Pažēlo mani un nemet
Tai plaisā, kas zemi uz pusēm šeit šķir,
Es beigas pie kājām sev redzu,
Tās smejas, es zinu – tā ir!
Es paveros saulē, tā tālu,
Bet spoža un acīs man dzeļ,
Saulstaru spēku man vajag,
Bet nezinu kur lai to smeļ.
Es mēģinu peldēt pa straumei,
Smaga nožēla mani vien sedz,
Vajag, lai remdē kāds sāpes,
Un blakus man uguni dedz.
Kliedz izmisums tumšajā klajā,
Tas tevi nu atpakaļ sauc,
Ilgas pēc gaismas dziļā vilnī
Manu elpu ar ūdeni jauc. (14.04.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1003
Kopā:6622077
|
|
|
|