|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rotaļas | | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad biju mazs man patikās,
Kad draugu pulciņā,
Es gāju jautrās rotaļās,
Ar smaidu sejiņā.
Iet gadi, pieaudz, nobriesti,
Jau spēka gadi klāt.
Bet rotaļas jau nepazūd,
Tik notiek citādāk.
Kā pelei kaķa rotaļās,
Man aste piespiesta.
Bet cerība, ka pažēlos,
Tik spēkus pildina.
Tā ķepa pārāk mīļa ir,
Lai bēgtu prom no tās.
Ar mieru gulēt pieveikts Es,
Un sapūt mocībās.
Bet kaķis – Tu ar apjucis.
Vai arī nežēlīgs?
Ne kauj, ne laiž, bet čubina,
Un savās domās nīkst.
Un šaustīšana turpinās,
Un raudi Tu par to,
Ka „dzirksteles” vairs neesot,
Kas sirdi sasildot.
Bet cerību tik piemet man,
Kā ogli liesmu vālam.
Un saki, ka to rādīs laiks,
Kas prātā Likteņ’ Tēvam.
Un ar šo savu neziņu,
Man naglas sirdī dzen.
Ar smaidu, glāstu, tuvību,
Man melnas dienas lem.
Bet visām rotaļām ir gals,
Tas visiem labi zināms.
Tik nezinu kāds Tavējai:
Kas raudams, vai kas svinams?
(18.04.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1986
Kopā:6420243
|
| |
| |
|
Autori
