|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par rūķīti, Sapni, un pelēku kreklu, bet varbūt, ka par visiem kopā | | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es ieķēros Sapnim piedurknē, un pilnā kaklā brēcu: „Lec, nu, lec, ja tu gribi!”
toreiz vēl nesapratu, ka tā ar pašnāvniekiem nerunā...
Man sapnis bija pavisam maziņš, tāds pelēks ar sarkanām čībiņām un uzrautu degunteli, bet viņš nebūt neatgādināja rūķīti! Nē, it nemaz! Šīs salīdzinājums viņu varēja padarīt traku! Tādos brīžos viņš vēl vairāk uzrāva savu degunteli, savilka savas mazās roķeles savās lielajās pelēkajās piedurknēs un ieritinājās istabas stūrī. Tāds, nu viņš bija - mans sapnis! Ne, liels, ne mazs, bet īpašs...
Vispār jau ar sapņiem ir tā, ka tie dzīvo ar mums, ap mums un mūsos. Mums tie ir jābaro, jāmazgā, respektīvi, mums par tiem ir jārūpējas. Saņemot savu Sapni- rūķīti pelēkā kreklā tiek saņemta lietošanas instrukcija: to nevar vienlaicīgi turēt un laist vaļā. Nevar pavēlēt, nevar kliegt. Tas ir jāmīl, un tam ir jātic, jo citādāk, viņa rīcība kļūst neprognozējama(sīkāk skat.173.pielikumu). Noteikumu neievērošanas gadījumā, starptautiskā Sapņu biedrība par sekām neatbild.
Es jau nekad tā īsti noteikumus neesmu ievērojusi...
Es nezinu, kuru no nosacījumiem pārkāpu, tik attapos jau tad, kad viņš stāvēja uz palodzes un čukstēja, savas sīkās kājeles pret zemi dauzīdams :”Tu, netici, netici, netici. Es eju prom, prom, prom.” Viņš paspēra vienu solīti tuvāk palodzei.
Es ieķēros Sapnim piedurknē, un pilnā kaklā brēcu: „Lec, nu, lec, ja tu gribi!”
Toreiz viņš izrāpās no sava pelēkā krekla, un nolēca...
Es tur stāvēju ar pelēku kreklu rokās, un centos saprast, kas tikko notika – mira mans sapnis, mazais rūķītis vai visa burvība bija paslēpta kreklā?
Muļķe, es ieķēros piedurknē! Piedurknē!!!
(11.05.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2687
Kopā:6429785
|
| |
| |
|
Autori
