|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lietū | Autors - Ozzija
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es klausījos Aleksandra Čaka dzeju. Nevarētu teikt, ka tas bija gluži brīvprātīgi...skola, bet sevišķas mocības man tas arī nesagādāja, bija pat interesanti.
Neatminos kurš tieši no vinja dzejoļiem tika lasīts, bet tur bija kautkas par gaidīšanu, puķēm, par rudenīgu lietu un veikala stūri, kam skatlogā bija desas un redīsi... man acu priekšā nostājās kāda glezna....
„Ir vēla pievakare, ārā jau kopš rīta stipri līst. Peļķes paliek arvien vairāk un vairāk, un cilvēki, paliek aizvien piktāki un ierauj galvas zem mēteļu apkaklēm. Pieturā stāv divi cilvēki. Kāda veca tante, kas virs galvas tur politilena maisiņu, cerībā, ka tas glābs no lietus lāsēm, un kāds jaunietis. Viņam ir melni armijas zābaki, bikses ir cauri slapjas un no melnā džemperīša piedurknēm tek ūdens. Viņa mati ir slapji un nu jau pilnīgi melni, bet rokās vinjam ir mazs zils ziediņš.... puisis ir sarāvies, neļaudams aukstajam vējam piekļūt viņa sasalušajai miesai.
Viņš cerīgi lūkojas katrā pretīmnācējā, šķiet viņš kādu gaida, kautko meklē....kādu kurš varētu atdot viņam siltumu ko nozagušas lietus lāses.
Tante, lamādamās uz šoferi, iekāpj autobusā, bet puisis paliek, vēl aizvien nosalušajos pirkstos virpinādams zilo ziediņu. Ielas kļūst tukšākas, bet šis tēls nepamet trotuāra malu. Viņš paveras pretīmnācējā, kurš steigā dodas viņam pretī pa pielijušo zemi. Puiša sejā pavīd neliels smaids, un noslaucijis lielu pili no vaiga viņš pasper dažus soļus pretīm.... viņa domās jau ir silta tēja, un tas kurš nāk cīnīties ar aukstumu un lāsēm....
(18.05.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (16.09.2019, 13:42)Iemeslu daudz un dažādu, un ne vienmēr vajag publicēt visus dzejoļus. Patlaban strādāju pie citu žanru darbiem ;)CM_Mike (16.09.2019, 11:52)ā, tātad bija nopietns iemesls.bez smecera (15.09.2019, 21:47)Autori>Jānis Šišlo>Neizdotās grāmatas
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
