|
|
|
|
|
|
|
| | Pabūtvienam kungs | Autors - Šapsis
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nolieku grāmatu,
Izslēdzu gaismu.
Paldies, ka atļauj pabūt vienam.
Un tas jau nekas,
Ka daudz jau par daudz
Šīs burvības - pabūt vienam.
Mēs saslēgsim rokas,
Visiem tiem, kuri ne vieni dodas.
Un atļausim pajautāt pabūtvienam,
Kurp skrienam vai
Kāpēc mēs sapņus un cerības cienam.
Un atkal paldies tev –
Pabūtvienam,
Ka atļauj man nodoties,
Par to,
Gandrīz vai ikdienā redzēto,
Kā uz brīnumu cerēto un
Acīm vaļā sapņoto.
Paldies, ka atļauj domāt par to,
Šai saules sistēmā laikam neaizsniedzamo.
Un, lūdzu, pabūtvienam,
Neej vēl projām.
Vismaz tu, man ļauj
Sapņot ar domām.
Un piešķir šo burvību –
Pabūt vienam... (22.05.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1374
Kopā:6115830
|
|
|
|